Laikraksts „Dienas bizness"Nr.28, 18.02.2010.

Eksperta viedoklis

Raksta autors: Kārlis Briņķis, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas eksperts

Ir jau pierasts runāt un spriest par „zaļo" enerģiju kā zaļo pīlāru. Jautājums tikai - cik no tā ir ar objektīvu pamatojumu un cik no tā ir tikai populistiski apgalvojumi. Patlaban Vācijā darbojas 6 biomasas koģenerācijas elektrostacijas ar 6 MW elektrisko jaudu katra. Katrai šādai koģenerācijas elektrostacijai tiek rezervēta meža platība 25 km rādiusā apkārt elektrostacijai, lai nodrošinātu nepārtrauktu kurināmā apgādi, ievērojot meža atjaunošanas ciklu. Polijā tiek projektēta koģenerācijas elektrostacija ar 70 MW lielu elektrisko jaudu, kurai ir paredzēta meža platības rezervēšana līdz 200 km rādiusā apkārt elektrostacijai. Šādām koģenerācijas elektrostacijām pastāv problēma ar siltumenerģijas patēriņa nodrošināšanu visa gada garumā, tāpēc to celtniecība ir ekonomiski pamatota, ja tās tuvumā ir rūpniecības objekti ar lielu siltumenerģijas patēriņu, piemēram, celulozes rūpnīca. Somijā tiek izskatīts biomasas koģenerācijas elektrostacijas ar elektrisko jaudu, lielāku par 100 MW, bet tajā kā papildu kurināmais tiks izmantota kūdra, kas nav atjaunojamais energoresurss.

Pieņemot, ka Latvija visus atjaunojamos koksnes resursus varētu izmantot tikai biomasas koģenerācijas elektrostacijās, ievērojot koksnes atjaunošanās periodu, Latvijas teritorijā varētu uzcelt kopskaitā līdz 20 biomasas koģenerācijas elektrostaciju. Ja katra no elektrostacijām būtu ar 6 MW elektrisko jaudu, tad mēs varētu ar tām nosegt patēriņu 120 MW apjomā. Bt kā mēs varam prognozēt tuvākā nākotnē ar tām nosegt Latvijas jaudas deficītu 600,700 MW?

Tas nozīmē, ka biomasu nevaram piedāvāt kā kurināmo, kas varētu pilnībā aizstāt fosilos kurināmos - gāzi un ogles. Tātad siltumelektrostacijas, kurās kā kurināmo izmanto gāzi vai ogles, būs jāuzceļ, un to prognozējamo jaudu nevarēs aizvietot ar biomasas koģenerācijas elektrostacijās saražoto elektroenerģiju.