Pārpublicēts no laikraksta „Dienas bizness" Nr.75, 18.05.2010. Autore: Anda Asere

Lai saražotu kg papīra, vajadzīgi 1,2 kg makulatūras

SIA Papīrfabrika Līgatne no otrreizējām izejvielām ražo zīmēšanas papīru, tehnisko papīru, kurus izstrādā kopā ar klientiem, piemēram, tapešu papīru, un tualetes papīra čaulas. Pašlaik ap 70% no saražotā apjoma veido tehniskais papīrs, 20% čaulas un 10% zīmēšanas papīrs, kuru daļu uzņēmums vēlas palielināt. Pavisam mēnesī saražo ap 1100 tonnu papīra, bet pašlaik tiek strādāts, lai divu triju gadu laikā kapacitāti dubultotu. Pēteris Treimanis, SIA Papīrfabrika Līgatne pilnvarotā persona, teic, ka čaulu segmentā SIA Papīrfabrika Līgatne Baltijas valstīs ir liela tirgus daļa, virs 50%. «Tā kā esam pilnībā vertikāli integrēti - vācam makulatūru, ražojam papīru, tinam čaulas, un pa vidu nav džipu, cena, kas citiem skaitās dempinga, mums ir ļoti veselīga,» tā viņš.

Latvijā paliek 15%

SIA Papīrfabrika Līgatne eksportē vairāk nekā 80% no produkcijas. «Ārzemju tirgi ir atdzīvojušies, un domāju, ka ļaunākais ir aiz muguras,» teic P. Treimanis. Latvijas tirgū uzņēmums realizē aptuveni 15% saražotā. Tas esot normāls rādītājs, ņemot vērā tirgus izmērus. Eksports sadalīts ļoti vienmērīgi, un uzņēmums eksportē gan uz austrumiem, piemēram, tapešu papīru uz Ukrainu, gan uz Skandināviju, kur tagad ir zīmēšanas papīra sezona. Somijas skolu apgādes katalogos ir SIA Papīrfabrika Līgatne melnais zīmēšanas papīrs, kas Latvijā vēl nav populārs. Šogad tas būs tirdzniecībā arī šeit. Lai gan Ukrainā partneri tapešu papīru no vietējiem vai Krievijas ražotājiem varētu nopirkt lētāk, viņi ļoti augstu novērtē piegādes un kvalitātes nemainību.«Mēs neesam lētāki pār vācu, zviedru vai somu produkciju - 
mēs nekonkurējam ar cenu. Uzskatu, ka jebkuram Latvijas ražotājam ir jābeidz biznesa plānā likt, ka viņa konkurētspējas priekšrocība ir cena. Jāizdomā kas īpašs,» uzskata P. Treimanis.

Vietējā makulatūra

Makulatūras papīra popularitāti zaļā domāšana īpaši neietekmē. Pat ārzemēs, piemēram, Zviedrijā cilvēki vairāk skatās uz ekonomisko izdevīgumu. No makulatūras ražots papīrs un tualetes papīrs ir lētāks nekā no svaigas celulozes. Šāds papīrs gan nav tik izturīgs kā svaigu šķiedru papīrs, bet vairumā gadījumu pietiekami izturīgs, sevišķi zīmēšanai. Biroja papīram no makulatūras ir īsāka šķiedra un tas nedaudz vairāk pūkojas. «Pie biroja papīra attīstības esam uzsākuši darbu, bet pēc pāris gadiem ceram prezentēt kaut ko daudz labāku,» teic P. Treimanis. Pārsvarā makulatūra ir vietējās izcelsmes. «Reizēm ir lētāk iepirkt makulatūru no ārzemēm,» saka P. Treimanis. Ja makulatūru savāc uzņēmums pats, tas ir jāsašķiro. Noteiktās kompozīcijās makulatūru ievieto ūdens baļļās un izšķiedro. Pēc tam to laiž cauri sietu sistēmai, atdala skavas, līmlentas un citus piemaisījumus un klāj papīra šķiedru uz papīra ražošanas mašīnas.

Vāc kā bites

«Daudzos ofisos veidojas makulatūra. Mēs esam izveidojuši sistēmu, ka izvadājam pa birojiem makulatūras savākšanas kastes un regulāri braucām tās iztukšot. Šis lielā mērā ir zaļš projekts, jo biroja makulatūra nenonāk kopējā atkritumu tvertnē, bet gan tepat Latvijā tiek otrreiz pārstrādāta un atkal nonāk apritē kā biroja vai cita veida papīrs,» stāsta Jānis Ezers, SIA Papīrfabrika Līgatne Makulatūras projekta vadītājs. Pašlaik šis pakalpojums pieejams Rīgā. Mēnesī no Rīgas uz Līgatni tiek aizvestas pāris kravas mašīnas ar makulatūru. Līdzīgs projekts ir Latvijas skolās - par vienu tonnu makulatūras skola saņem piecus kilogramus zīmēšanas papīra. «Mums ir svarīga sociāli ekonomiskās, zaļās domāšanas perspektīva. No skolām redzama atsaucība, bērni iesaista arī vecākus un vecvecākus,» stāsta J. Ezers. Pērn uzņēmums rēķinājās ar 80-100 tonnām, bet skolas savāca teju 2000 tonnas. P. Treimanis teic, ka, makulatūrai nonākot SIA Papīrfabrika Līgatne, Latvijas ekonomikai tiek pienests apmēram piecas reizes lielāks naudas daudzums, nekā eksportējot makulatūru.

Cīņa par resursiem

Pašu vāktai makulatūrai ir zemāka pašizmaksa.

Pirms palielināt ražošanas apjomu ir svarīgi garantēt makulatūras apjomu, jo pašlaik pasaulē notiek cīņa par resursiem. «Indija un Ķīna brauc uz Eiropu un izpērk visu makulatūru. Tad sākas cīņa par resursiem, no kā cieš Eiropas papīrnieki. Dažas rūpnīcas ir spiestas slēgt savu darbību, jo makulatūra ir kļuvusi pārāk dārga. Mūsu priekšrocība ir tā, ka esam maziņi un varam atļauties makulatūras vākšanas tīklu. Lielie giganti ir mēģinājuši, bet tas ir grūtāk realizējams,» teic P. Treimanis. Viņš paredz, ka Ķīnas un Indijas attīstības gados Eiropā būs izejmateriālu deficīts. «Mums sāp, ka netiek atbalstīta pārstrāde Latvijā - 
Zaļais punkts uzskata, ka arī eksports ir pārstrāde, un bieži vien Līgatne paliek pašā pēdējā vietā, kur nodot makulatūru. Valsts viņiem uzticējusi apsaimniekot atkritumus, lai tie tiktu savākti un pārstrādāti, un Zaļais punkts par to no uzņēmumiem iekasē dalības maksu. Bet viņi ir ļoti komercializējušies - tiklīdz nav izdevīgi, viņi nestrādā ar mums,» sūkstās P. Treimanis.

Saturs © 1995-2010 Izdevniecība "Dienas bizness", SIA