Klāvs Olšteins, partija «Jaunais laiks», ekonomikas ministra padomnieks
Otrdiena, 5. janvāris (2010) 00:02 Lielie rēķini par apkuri burtiski žņaudz Latvijas iedzīvotāju rocību. Īpaši nepatīkami, ja liela daļa no rēķina summas jāmaksā nevis par savām ērtībām un komfortu, bet gan par apkārtējās pasaules telpas apsildīšanu. Pilnīgi visu padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes līmenis ir pilnībā neatbilstošs modernajai ekonomikai. Tādu māju Latvijā ir vairāk kā 10 000 un tajās dzīvo vairāk kā miljons iedzīvotāju. Latvijas klimatiskajos apstākļos nesiltināt mājas nozīmē to pašu ko ziemas spelgonī staigāt plānā rudens lietusmētelī un vasaras kurpēs. Nesiltinātas ēkas ziemas laikā nofotografētas infrasarkanajā starojumā burtiski staro, iepretim siltinātām, kuras ir tumši zilas un tikpat kā saplūst ar apkārtējo fonu. Siltinot mājas iespējams ietaupīt vairāk kā 50% siltumenerģijas, kas šobrīd izplūst, sildot kosmisko telpu. Pēc pilnas māju renovācijas rēķinus par siltumu iespējams samazināt uz pusi. ES struktūrfondu līdzfinansējums mājokļu siltināšanai šo programmu padara iedzīvotājiem īpaši pievilcīgu, jo 50% - 60% visu investīciju sedz Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums. 60% atbalsts tiek paredzēts tiem daudzdzīvokļu namiem, kuros dzīvo vairāk kā 10% maznodrošināto ģimeņu. Tas nozīmē, ka šobrīd par puscenu var veikt pilnu vecā mājokļa renovāciju, tādejādi ievērojami paaugstinot sava īpašuma vērtību. Jau šobrīd pieejamais ERAF finansējums programmas „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" ir 40 miljoni lati. Pēc speciālistu aplēsēm, siltuma rēķins un kredīta maksājums pēc renovācijas, īstenojot to ar ES fondu atbalstu, ir pat mazāks nekā rēķins par siltumu pirms renovācijas. Bez šī ietaupījuma būtisks ieguvums ir mājokļa labiekārtotības pieaugums. Māja uzlabojas jau vizuāli, tiek nomainīti logi un savestas kārtībā kāpņu telpas. Šādā estētiski pievilcīgā vidē ir daudz patīkamāk dzīvot. Šobrīd mājokļu siltināšana ir īpaši izdevīga, jo ir ļoti zemas būvniecības izmaksas, kas diez vai kādreiz vēl būs zemākas. Tagad, kad pasaule piedzīvo ekonomisko krīzi uz brīdi ir apstājies naftas un gāzes cenu kāpums, taču nav šaubu, ka tiklīdz pasaules ekonomikā atsāksies uzplaukums, energoresursu cenas strauji augs un rēķini par apkuri augs līdz ar tām.

Mājokļu siltināšanas programma ļauj ietaupīt un ir izdevīga ne tikai daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, bet dod arī savu artavu Latvijas tautsaimniecības atveseļošanai. Mūsu uzplaukuma pamats ir tikai viens - tas ir cilvēku darbs. Tāpēc galvenais šā brīža uzdevums ir nodrošināt cilvēkiem darbu. Aktīva mājokļu siltināšanas programmas uzsākšana ir viens no veidiem, kā atjaunot Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Mājokļu siltināšanas programma jāpārvērš par nacionāla mēroga programmu, kas būtiski mainītu visu mūsu enerģētisko politiku un dotu ekonomisko efektu ilgstošā laika posmā. Māju siltināšana no patērētāju viedokļa ir izdevīga gan tam, kas šajā mājā dzīvo, jo tam ir mazāk jāmaksā par apkuri, gan arī visai sabiedrībai, jo mazinās valsts atkarība no Krievijas gāzes importa. Ievērojams importa pārsvars pār eksportu, kas visus šos gadus raksturoja mūsu ārējās tirdzniecības bilanci, ir viens no būtiskākajiem pašreizējās krīzes cēloņiem. Nevar gadu gadiem iepirkt no ārzemēm vairāk preču un pakalpojumu kā spējam pārdot paši. Diemžēl šīs elementārās patiesības apjausma nāca tikai tad, kad starptautiskā sabiedrība mums piestādīja rēķinus. Latvieši ir gudra tauta un no kļūdām mācās. Ja visaptverošu mājokļu siltināšanas programmu mēs būtu uzsākuši jau pirms vairākiem gadiem un liela daļa ēka būtu jau nosiltināta, tad ik gadu spētu ietaupīt vismaz pārsimts miljonus latu, kurus varētu izmantot nesalīdzināmi efektīvāk nekā apsildot kosmisko telpu. Šobrīd, kad katrs miljons latu valsts budžetā tiek pa santīmam sakasīts, sirds sāp, redzot kā miljonu desmiti un simti burtiski izkūp gaisā. Šobrīd smaga Latvijas problēma ir augošais bezdarbs. Būvniecības bumam beidzoties, daudzi būvnieki zaudējuši darbu. Mājokļu siltināšanas programma varētu lielu daļu šo bezdarbnieku absorbēt. Objektīvi mājokļu siltināšanas darbos nav nepieciešami augstas kvalifikācijas speciālisti, kuriem tomēr ir vieglāk atrast darbu nekā mazāk kvalificētiem strādniekiem. Jebkura cilvēka iesaistīšana produktīvā darbā atslogo sociālo budžetu, jo nav jāmaksā bezdarbnieku pabalsti. Vieglāk kļūst arī pašvaldību budžetiem, jo šiem cilvēkiem kā mazturīgajiem vairs nav jāpiešķir dažādus sociālos pabalstus. Šie cilvēki uztur paši sevi un, tērējot naudu, palīdz pelnīt arī citiem, sildot Latvijas ekonomiku kopumā. Ļoti svarīgi būtu mājokļu siltināšanai izmantot tieši Latvijā ražotos siltināšanas materiālus. Tas nodrošinātu, ka pilnīgi visa siltināšanai paredzēta nauda paliktu Latvijā un veicinātu ekonomisko aktivitāti. Lai gan valsts nevar tieši ietekmēt uzņēmumus un likt tiem darbu veikšanai izmantot vietējo ražotāju būvniecības materiālus, valsts var atrast veidu, kā panākt to, lai siltināšanai maksimāli izmantotu vietējos materiālus. Svarīgs faktors šo programmu aktualizēšanai ir ES fondu pieejamība. Gan ēku energoefektivitātes paaugstināšana, gan fosilā kurināmā īpatsvara samazināšana ir ES prioritāšu sarakstā un ir iespējas saņemt ievērojamu līdzfinansējumu. Līdzšinējā visai kūtrā ēku siltināšana visbiežāk bija sekas iedzīvotāju niecīgajai vēlmei investēt sava mājokļa energoefektivitātē, tādejādi palielinot sava īpašuma vērtību. Ja māju siltināšanai netika izmantots ES finansējums, tad siltināšana atmaksājās ne ātrāk kā pēc 15 gadiem vai vēl ilgāk. Pie tik ilgstošas investīciju atdeves iedzīvotāji ļoti nelabprāt piekrita ņemt kredītus mājokļa siltināšanai. Arī līdzšinējā likumdošana pārlieku lielas tiesības deva atsevišķiem indivīdiem, kuri atteicās piedalīties kopējā ēkas siltināšanas finansēšanā, tādejādi apgrūtinot kopīga lēmuma pieņemšanu. Šobrīd ir paveikts daudz, lai cilvēkiem būtu ļoti viegli pieteikties mājokļa siltināšanai.Šobrīd ikviens apsaimniekotājs var iesniegt Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrā projektu iesniegumu 8.kārtās ietvaros. Šajā kārtā pieejamais finansējums ir 7 351 569,34 lati. Izšķiroties par sava mājokļa siltināšanu mēs vienlaikus atrisinām vairākas problēmas. Paaugstinām sava īpašuma kvalitāti un tātad arī vērtību; veicinām Latvijas tautsaimniecības aktivitāti; uzlabojam ārējās tirdzniecības bilanci un paaugstinām valsts enerģētisko neatkarību. Un tas viss par 50% līdz 60% ES fondu līdzfinansējumu. Tas ir to vērts!

Avots: Portāls Apollo, 5.1.2010. Attēlā: Ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu renovētā daudzdzīvokļu māja Dzelzavas ielā