Jelgavas iedzīvotāji intensīvi domā par ēku siltināšanu un renovāciju, tāpēc izmanto izdevību uzzināt ko jaunu šajā jomā - gan par materiāliem un tehnoloģijām, gan par finansējuma piesaisti. To apliecina biedrības «Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra» (ZREA) rīkotais seminārs.  

Semināra pirmajā daļā ZREA pārstāvis Jānis Graudulis klātesošos iepazīstināja ar biedrības darbību un mērķiem. Viena no lietām, pie kurām šobrīd notiek aktīvs darbs, ir mājas lapas un enerģētikas datu bāzes izveide. «Datu bāzē būs dati par visām Jelgavas ēkām - uzcelšanas gads, sērija, kopējā platība, dzīvokļu skaits un energoresursu patēriņš pēdējos piecos gados un turpmāk,» skaidro J.Graudulis. Viņš iepazīstināja arī ar izmaksām, ar kādām jārēķinās Raiņa ielas 3. nama iedzīvotājiem, kuri iesnieguši pieteikumu ēkas siltināšanai, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus. Aģentūras aprēķini liecina, ka šīs mājas iedzīvotājiem ikmēneša kredītmaksājums būs 0,28 lati par kvadrātmetru. Tomēr, kā norāda J.Graudulis, ir vēl kāds pozitīvs aspekts - šīs ēkas apsaimniekotājs SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP) Raiņa ielas namā dzīvojošajiem samazinās maksu par apsaimniekošanu, jo ēka būs sakārtota un tās remontdarbos nebūs jāiegulda tik daudz līdzekļu. Līdz ar to, summējot siltumenerģijas ekonomiju un atlaidi par nama apsaimniekošanu, iedzīvotāji iegūs komfortu un renovētu māju, saglabājot līdzšinējo maksājumu līmeni. Jāpiebilst, ka aizdevumu saņem apsaimniekotājs vai cita pilnvarotā persona, bet iedzīvotāji savu daļu atmaksā vai nu uzreiz, vai pakāpeniski.

Semināra otrajā daļā ZREA direktors Mārtiņš Prīsis stāstīja par daudzdzīvokļu māju siltināšanu, izmantojot ERAF līdzekļus. To regulē Ministru kabineta noteikumi Nr.138, kas paredz virkni priekšnosacījumu, kas jāizpilda, lai varētu pretendēt uz Eiropas atbalstu sava nama renovācijai. Tie ir šādi: māja būvēta laika posmā no 1944. līdz 1993. gadam; vienam īpašniekam nepieder vairāk kā 20 procentu no ēkas; jābūt iedzīvotāju pilnvarotai personai; mājā neapdzīvotas telpas nedrīkst pārsniegt 25 procentus no kopējās platības; pašvaldībā jābūt ne mazāk kā 2000 iedzīvotājiem. Ir arī nosacījums par mājas parādsaistību apjomu pēdējā gada laikā, bet M.Prīsis norāda, ka šis punkts drīzumā tiks svītrots. Tiesa, līdz tam tas ir jāievēro. Savukārt līdz ar pieteikumu jāiesniedz šādi dokumenti: ēkas energoaudits, tehniskais projekts, akts par tehnisko apsekošanu, darbu tāme, dzīvokļu īpašnieku lēmums par ēkas renovāciju, līgums ar pilnvaroto personu, inventarizācijas lieta, izziņa par kredīta piešķiršanu un pagaidām vēl arī izziņa par ēkas parādsaistībām pēdējos 12 mēnešus.

Semināra trešajā daļā uzstājās uzņēmuma «Baltic Sun Energy» valdes loceklis Raivo Damkevics. Viņš iepazīstināja ar vēl vienu finansējuma piesaistes viedu - ESKO jeb energoservisa kompānijas principu. «Mūsu uzņēmums investē jūsu mājā naudu, renovē to un atpelna savu ieguldījumu ilgākā laika periodā. Mēs nodrošinām jums komfortu, bet jūsu maksājumi īpaši nesamazinās, jo mūsu peļņa ir tā, ko ietaupām par siltumu. Jūs samaksājat mums, mēs samaksājam siltuma ražotājam, bet starpība ir mūsu peļņa,» principu skaidro R.Damkevics. Firma ar mājas iedzīvotājiem līgumu slēdz uz 20 gadiem un visu šo gadu laikā uztur ēku kārtībā. Jāpiebilst, ka šajā gadījumā kredītsaistības uzņemas investors. Šis modelis noteikti būs pieņemamāks tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri nevēlas uzņemties kredītsaistības un papildus riskus, jo par investīciju piesaisti un siltumenerģijas ietaupījumiem rūpēsies energoservisa kompānija.

ZREA direktors iedzīvotājus aicināja lēmumus pieņemt atbildīgi un pirms tam rūpīgi visu pārdomāt.

Šādi semināri jau ir notikuši Jēkabpilī, Bauskā, Aucē un Ozolniekos un visur iedzīvotāju interese bijusi gana liela.

Raksta autore: Ilze Knusle-Jankevica
Foto: Kristaps Hercs

http://www.jelgavasvestnesis.lv/page/1?id=54&news_id=5567

Attēlu galerija